Sociālās iemaņas nodarbinātībai un konkurētspējai darba tirgū. ESSENCE projekta starptautisks un starpdisciplinārs vērtējums.
ESSENCE projekta mērķis ir uzlabot nodarbinātības iespējas augstskolu studentiem, veicinot sociālo iemaņu attīstību. Projekta uzdevums ir maksimāli palielināt viņu iekļaušanos darba tirgū, piedāvājot profesionālas attīstības/izaugsmes iespējas ar apmācības un izglītības programmu palīdzību (sociālās iemaņas un citas “netaustāmās” prasmes).
ESSENCE izveido/attīsta un efektīvi izmanto elastīgu un mijiedarbīgu apmācības veidu: lietotāji var pieklūt un izmantot apmācību “pēc – pieprasījuma” un “pēc vajadzības”, lai uzlabotu savas sociālās prasmes un profesionālo uzdrošināšanos.
2016. gadā Pasaules Ekonomikas Foruma analītiķi paredzēja būtiskas izmaiņas, definējot, ka līdz 2020. gadam “10 svarīgākās iemaņas”, kas nepieciešamas nodarbinātībai, darbinieku atlasei, karjeras attīsībai /veiksmīgai karjerai un konkurencei biznesa jomā. Atsaucoties uz ziņojumā, teikto neseno absolventu un AI studentu iespējas konkurēt darba tirgū būs aizvien vairāk atkarīgas no sociālajām un mijiedarbības prasmēm, nevis tikai no tehniskajām prasmēm…
PEF atklājumus apstiprina daudzi starptautiski un akadēmiski resursi, kas ar lielu uzsvaru norāda uz prasmju nozīmi nodarbinātībā nākamajās desmitgadēs.
Pamatojoties uz to, nākamos divus gadus ESSENCE veicinās AI studentu nemateriālās un sociālās prasmes (tādu kā iniciatīvas izjūta, kritiskā domāšana, radošums un cilvēku vadība, lai labāk stiprinātu viņu nodarbinātības konkurētspēju darba tirgū; tās inovatīvā metodoloģija balstās uz pieprasījuma virzītu pieeju, kas vadīs partnerus vairāku stratēģisku rezultātu radīšanas procesā:
1. Online interaktīva platforma (OER Platform) vairākās valodās: pieejams šeit
2. Starptautisks ziņojums, kas uzsver “visvēlamākās” sociālās iemaņas nodarbinātībai ES darba tirgū (kabineta pētījum + aptauja, kurā piedalījās 100 darba devēji)
3. Online biznesa terminoloģijas vārdnīca, kuru var izmantot gan kā jēdzienu karti, gan arī kā rīku, lai palīdzētu studentiem orientēties sociālo prasmju pasaulē.
4. Klienta vajadzībām pielāgotus apmācības kursus, saistītus ar pašrealizāciju savu sociālo prasmju pilnveidošanu nodarbinātības veicināšanai.
5. Informatīvi pasākumi dalībvalstīs un starptautiska mēroga projekta atpazīsamība.
Turklāt partneri paredz, ka projekta rezultāti tiks izplatīti, integrēti un redzami vairāk nekā 4 miljoniem kontaktu, kas ir provizoriskais sabiedrības iesaistes apjoms.
Online ir pieejams starptautisks un starpdisciplinārs sociālo iemaņu nodarbinātības veicināšanas novērtējums – kas ir projekta otrās daļas ”Sociālo iemaņu kartējums nodarbinātībai- vispieprasītākās iemaņas darba meklētājiem”
Kopsavilkums sevī ietver 3 sadaļas:
1. Daļa: Darba rīki un labā prakse – Pētījumi ir parādījuši, ka darbinieku piesaistes/atlases fāzē, vērtējot, vai kandidātam ir atbilstošas sociālās iemaņas (vai arī to nav), balstās uz cilvēka novērošanu intervijas laikā.
Nav pierādījumu tam, ka uzņēmumi veic īpašus kompetenču testus (vai arī ir izņēmumi), kuri parāda, kādas kompetences (un kādā līmenī) piemīt dotajam kandidātam/raksturo doto kandidātu, lai gan ziņojumā vēlāk minētie piemēri parāda interesantus risinājumus šajā jomā, taču darbinieku kontekstā. Kādas noteiktas organizācijas darbinieku gadījumā, visbiežāk izmantojamā novērtējuma forma ir regulāri darbinieka uzvedības novērojumi darba pienākumu izpildīšanas laikā, kuru veic viņa/viņas tiešais priekšnieks, kā arī darbinieka pašnovērtējums, cerot, ka darbinieks pareizi noteiks jomas, kurās ir nepietiekamas prasmes (sociālās iemaņas un tehniskās prasmes).
Šajā kontekstā būtu vērts pieminēt vairākus risinājumus, iesakot atkāpties no tradicionālajām kompetenču vērtēšanas formām.
2. Daļa. Nacionālās pieejas sociālajām iemaņām un nodarbinātībai –valsts institūcijas vēsta par atbalstu stratēģiju izstrādē un jaunu cilvēku sociālo iemaņu attīstībā, taču šie centieni ir vairāk saistīti ar kvalifikāciju pilnveidošanu, formāliem aspektiem un tehniskām prasmēm, visbiežāk lietojot terminu “kompetences”, un atklājot specifiskas informācijas trūkumu sociālo iemaņu jomā augstākajā izglītībā un līdz ar to arī to teorētisko analīzi un praktisko pilnveidi attiecībā uz mērķa grupas nodarbinātību.
Augstskolu rīcības šķiet konkrētākas un tām būs lielāka atdeve ilgtermiņā.
Sadarbība paliek pirmais solis izglītības ekosistēmas uzlabošanā. Valsts un privatajam sektoram un AII jāsaskaņo mērķi, lai palielinātu politikas efektivitāti un investīciju ietekmi. Būtiski nepieciešami izstrādāt vienotu “dienas kārtību”/ plānu, kas varētu saskaņot mērķus un stratēģijas jaunu cilvēku iemaņu attīstībai.
3. daļa Pētījums par Sociālo iemaņu kartēšana – Sociālo iemaņu saiknes ar nodarbinātību kartēšana tika īstenota ar projekta konsorcija pilnu dalību. Pētniecības procedūras pirmais solis bija sekundāro informācijas avotu izpēte. Literatūras avotu izpētes mērķis bija ne tikai radīt metodoloģisku pamatu pētījumu pareizai izveidei.
Mērķis bija pētīšanas darba rīku pareiza izveide un pareizs fokuss pētījumu jomā par projektā prezentētās zinātniskās problēmas skaidrojumu.
Veiktā aptauja (kuras mērķis kartēt sociālās iemaņas un to saikni ar nodarbinātību), ir sniegusi lielu vērtīgas informācijas apjomu. Diversificēts industriju un sektoru ziņā, un tajā pašā laikā starptautisks ir labs piemērs, iegūto rezultātu starpdisciplinārajam raksturam un tas dod iespēju veidot interesantus secinājumus par sociālo iemaņu lomu mūsdienu darba tirgū.
Lietotāji šo rīku var izmantot bez maksas t.i iepazīties gan ar pilnu ziņojuma tekstu, gan ar kopsavilkumu, kas norāda uz galvenajiem no primārajiem un sekundārajiem novērtējumiem gūtajiem rezultātiem un atklājumiem (pieejams vairākās valodās: angļu, poļu, ungāru, itāļu, latviešu, bulgāru un spāņu).